Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs

Ādolfs Alunāns (1848 – 1912) – latviešu teātra dibinātājs, dramaturgs, aktieris un režisors. Jelgavā atrodas vienīgais latviešu teātra tēvam veltītais muzejs.
  • Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
    Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
  • Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
    Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
  • Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
    Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
  • Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
    Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
  • Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
    Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
  • Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
    Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
  • Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
    Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
Ādas māksla Arhīvs
9. jūnijs

Ādas māksla

No 14. jūnija līdz 30. jūlijam apskatāma Ildas Sīlis personālizstāde "Ādas māksla". Ilda Sīlis: “Brīnišķīgāka materiāla par ādu nav.”

Radošā mūža četros gadu desmitos paveiktais (darbi izstādēs skatāmi no 1968. gada) ir vislielākais apliecinājums teiktā patiesumam. Ildas Sīlis personības pamatos ir gan dabas dotais un laimīgi apzinātais talants, gan viņas rakstura īpašības – pirmām kārtām rūpīgums, pacietība, precizitāte, viss desmitkāršots ar bezgalīgu mīļumu. Ir arī divas krietnas profesionālās skolas. Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas Ādas mākslinieciskās apdares nodaļā (pabeigta 1965. gadā) pamatīgi apgūtas materiāla īpašības un tehniskā izstrādājuma iespējas, kā arī latviešu tautas profesionālās ādas mākslas tradīcijas. Studijas Igaunijas Mākslas institūtā Tallinā (pabeigtas 1971. gadā) savukārt pilnībā atraisījušas spārnus radošai fantāzijai, drosmei un vērienam – tieši tam, kas latviešu ādas mākslā izrādījies absolūti nepieciešams kopš XX gadsimta 70. gadiem un kas aktualitāti nezaudē joprojām, kaut laiki mainījušies un iespējas lieliem darbiem patlaban pieplakušas. Izrādās, arī ādas mākslā var īstenot monumentālus dekorus mūsdienīgiem interjeriem, risināt tajos lielas, sabiedrībai nozīmīgas tēmas, pat tādas kā dzimtās zemes un jūras mīlestība, cilvēka un dabas harmonija, tautas sakņu un tradīciju apziņa. Materiāla un tā apdares noteikto izteiksmes iespēju dēļ šajos darbos nav nekā sīkumaini stāstoša, vēstījums gruzd zemdegās, tēlainība ir dziļi asociatīva, katram skatītājam pašam minama. Lielajos sienu dekoros Ilda Sīlis vērienīgi liek kopā gludu ādu ar kažokādu, ja vajag, izmanto spalvas, akmeņus, koku, metālu, kaulu, audumu, krāsainus diegus. Kompozīcijas veselumu veidojot, viņa ādu var šūt, pīt, savīt, sasiet, stiept, krokot, iekrāsot, apgleznot, veidot, sacaurumot vai galu galā pārsteigt ar pavisam ko negaidītu, nebijušu. Par lielajiem darbiem Ilda Sīlis mēdz teikt, ka tajos desmitiem un simtiem reižu ir apglāstīts un apmīļots ik kvadrātcentimetrs. Izdomas, darba un laika ieguldījums ir milzīgs Arī otrā, ne mazāk būtiskā jaunrades jomā – grāmatu sējumos – izlolots un nozīmīgs ir itin viss. Iesietas aizvien tiek tikai sirdij sevišķi tuvas grāmatas. Vākam izvēlētais materiāls (palaikam ne tikai āda, bet āda pretmetā ar metālu), kompozīcija un izpildījuma tehnika, arī iesējuma veids, lapu malu apdare – viss atbilst grāmatas saturam un stilam un sniedz pārliecinošu, iztēli raisošu koptēlu. Kad tik daudz ik mākslas darbā ir ielikts, nav brīnums, ka gadu desmitiem paejot, tie ne nieka nezaudē no izteiksmes spēka. Idejas pulsē svaigas, krāsas dzīvas, faktūras neapputējušas. Savdabīga enerģētika silti piestaro telpu. Rūta Muižniece