Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs

Ādolfs Alunāns (1848 – 1912) – latviešu teātra dibinātājs, dramaturgs, aktieris un režisors. Jelgavā atrodas vienīgais latviešu teātra tēvam veltītais muzejs.
  • Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
    Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
  • Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
    Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
  • Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
    Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
  • Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
    Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
  • Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
    Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
  • Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
    Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
  • Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
    Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
Izstāde "Alunānu dzimta Latvijas kultūrvēsturē". Arhīvs
2. oktobris

Izstāde "Alunānu dzimta Latvijas kultūrvēsturē".

Izstādi "Alunānu dzimta Latvijas kultūrvēsturē" būs iespējams apskatīt no 2. oktobra līdz 2. decembrim.

Alunānu dzimta Latvijas kultūrvēsturē Alunānu dzimta ir slavena ar īpaši apdāvinātiem cilvēkiem - latviešu kultūras veidotājiem un virzītājiem 19.gadsimtā. Vairākās paaudzēs Alunānu dzimta ir kaislīgi nodevusies latviešu kultūras pilnveidošanai un izkopšanai - Indriķis Alunāns, pirmais grāmatu izdevējs Jelgavā, Juris Alunāns, dzejnieks un valodnieks, Ādolfs Alunāns, latviešu teātra tēvs, Nikolajs Alunāns, komponists, diriģents, skolotājs, u.c. Pirmie dzimtas pārstāvji ir nākuši no Kalsnavas Vidzemes pusē un jau 18. gadsimtā bija sabiedrībā pazīstami un ieņēma cienījamu stāvokli sabiedriskajā dzīvē. Dzimtas atzars, no kura nākuši spilgtākie kultūras pārstāvji, ir cēlies no Andrieva Alunāna (1797-1858). Andrieva vecākais brālis Jānis palika dzimtas mājās Jaunkalsnavas Alunānos (no kā arī ņemts dzimtas uzvārds), bet pats kopā ar sievu Hedvigu devās uz Augškurzemi. Būdams labi izglītots, Andrievs turēja krogus un tirgojās, lai nodrošinātu labu dzīvi savām atvasēm. Viņam vienmēr bija svarīga bērnu izglītība, jo, viņaprāt, tā bija atslēga uz panākumiem, nodrošinātu dzīvi un ir kā biļete uz augstāko sabiedrības slāni – vāciešiem. Tomēr bērni vairāk pievērsa uzmanību savām latviskajām saknēm un veicināja latviešu kultūras, kas vēl tikai veidojās, attīstību. Pārvācoties uz Jelgavu, Andrieva dēls Pēteris Alunāns (1823–1903) strādāja rātsnamā par rakstvedi, bet brīvajā laikā aktīvi darbojās gan Rīgas, gan Jelgavas Latviešu biedrības namā, publicēja rakstus ievērojamākajos latviešu preses izdevumos –“Pēterburgas avīzes”, “Mājas viesis”, u.c. Dēls Indriķis jeb Heinrihs Alunāns (1835–1904) arī devis savu artavu latviešu kultūrā. Indriķis izveidoja pirmo grāmatu izdevniecību Jelgavā, kas drukāja dažādu autoru literāros darbus, brāļa Jura Alunāna dzejoļu krājumu, brāļadēla Ādolfa Alunāna sarakstītās lugas u.c. Iespiestās grāmatas tika pārdotas Indriķa grāmatnīcā Jelgavas tirgus laukumā. Jaunākais dēls Juris Alunāns vairāk pievērsa uzmanību latviešu valodas izkopšanai, rakstīja dzejoļus, publikācijas un veidoja latviešu valodas terminoloģiju. Nākamā Alunānu paaudze aktīvi turpināja darboties latviešu kultūras laukā. Pētera Alunāna vecākais dēls Ādolfs (1848–1912) cītīgi strādāja, lai teātris kļūtu pieejams plašākai auditorijai, it īpaši latviešiem, rakstot lugas latviešu valodā, tās iestudējot, strādājot par aktieri un režisoru. Jaunākais dēls Nikolajs Alunāns (1859–1919) savu dzīvi veltīja mūzikai, strādājot par privātskolotāju, komponējot skaņdarbus, vadot latviešu korus un simfoniskos orķestrus. Izstādē ir apskatāmas dažādas piemiņas lietas – Indriķa Alunāna iespiestās grāmatas, Jura Alunāna literārie darbi, Ādolfa Alunāna lugas un pieraksti un Nikolaja Alunāna nošu pieraksti un vēstules. Īpaši pateicamies Rakstniecības un Mūzikas muzejam par palīdzību izstādes tapšanā.