Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs

Ādolfs Alunāns (1848 – 1912) – latviešu teātra dibinātājs, dramaturgs, aktieris un režisors. Jelgavā atrodas vienīgais latviešu teātra tēvam veltītais muzejs.
  • Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
    Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
  • Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
    Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
  • Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
    Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
  • Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
    Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
  • Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
    Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
  • Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
    Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
  • Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
    Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
Muzeja vēsture

     Ideja par muzeja izveidošanu dzima l960 –to gadu beigās. Jelgavā aktīvi darbojās Ādolfa Alunāna Tautas teātris režisores Lūcijas Ņefedovas vadībā, viens no teātra draugiem bija Ādolfa Alunāna mazdēls Ādolfs Švānbergs. Rīgā Mežaparka dzīvoklī dzīvoja arī trīs Alunāna meitas – Valda, Valeska un Emīlija. Viņas bija saglabājušas daļu no savam tēvam piederējušajām lietām: mēbeles, traukus, grāmatas, fotogrāfijas, kuras pateicoties mazdēla entuziasmam tika nodotas jelgavniekiem. Tuvojās teātra tēva 120. jubileja un latviešu teātra 100. jubileja, pamazām izkristalizējās doma par piemiņas vietas iemūžināšanu pilsētā, kurā Ādolfs Alunāns dzimis un dzīvojis. Tika noskaidrota viņa pēdējā dzīves vieta - Filozofu ielā 3, bijušajā Jelgavas otrās kredītbankas direktora Žaņa Bergmaņa ārpilsētas villā.

    Pilsētas izpildu komiteja rada iespēju sākotnēji atbrīvot ēkas otro stāvu un ar 1966. gada 12. janvāra Lēmumu Nr. 6 nolēma izveidot sabiedrisko muzeju - Ādolfa Alunāna memoriālo māju. 1968. gada 6. jūnijā muzejs tika atvērts skatītājiem.Šefību par muzeja uzturēšanu uzņēmās Tautas teātris taču tā bija smaga nasta jau tā noslogotajiem teātra dalībniekiem un darbs ar laiku apsīka. Bija skaidrs, ka muzejam jāmaina statuss. 1978. gadā pilsētas vadība atbrīvoja visu ēku un sabiedrisko muzeju pārveidoja par Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja filiāli. Pēc kapitālā remonta, 1988. gada 19. novembrī muzejs atkal vēra durvis apmeklētājiem savā tagadējā izskatā.

     Līdz ar Civillikuma stāšanos spēkā muzeja zeme un ēka atgriezās Bergmaņu ģimenes īpašumā. 1998. gada 11. jūnijā Jelgavas dome pieņēma lēmumu Nr.12/13 “Par Ādolfa Alunāna muzeja ēkas un zemes gabala pirkšanu”, ēka un zeme nodota Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam beztermiņa valdījumā.

    Par nozīmīgu kļuva 2010. gads. Muzeja infrastruktūras attīstībai piesaistītas un realizētas investīcijas projektā ”Ādolfa Alunāna memoriālā muzeja pakalpojumu dažādošana un koka ēkas restaurācija” ar Jelgavas pašvaldības, Eiropas Savienības un Norvēģijas finansu instrumenta līdzekļiem. Projekta ietvaros veikts muzeja ēkas remonts, teritorijas labiekārtošana, ēkas pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un ekspozīciju papildināšana ar multimedijiem.

     Muzejā un tam piegulošajā teritorijā laika posmā no 2010. līdz 2011. gadam norisinājās ēkas restaurācijas un renovācijas darbi, un teritorijas labiekārtošanas darbi, kopsummā 365575 Eur t.sk. 310739 Eur no Norvēģijas finanšu instrumenta un 54836 Eur no Jelgavas pašvaldības līdzekļiem. Jāatzīst, ka, pateicoties projekta ietvaros paveiktajam, muzejs ar savu izskatu ieguvis publicitāti un papildus uzmanību un no 2011. gada piesaista jelgavnieku un iebraucēju interesi.

 

Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs

     „Nu reiz esmu atradis patīkamu, saulainu dzīvokli ar augstiem kokiem logu priekšā – tā sakot, dārzā. Te es ceru atspirgt.” – tā savā vēstulē Aronu Matīsam rakstīja Ādolfs Alunāns no jaunā dzīvokļa Jelgavā Filozofu ielā 3. Alunānu ģimene bieži mainīja dzīves vietas – reizēm īres maksa izrādījās par augstu, reizēm apkārtne par trokšņainu vai dzīvoklis par aukstu.

     Šeit Alunāni īrēja ēkas otro stāvu. Dzīvoklī bija piecas nelielas istabas, virtuve, bēniņi ar jumta balkonu, kur reizēm labprāt uzkāpa arī pats Ādolfs, lai pavērtos apkārt uz plašajiem dārziem un laukiem līdz pat Ģintermuižai. Šeit bija klusums un miers, bet teātra tēva sāpošajām kājām neaizsniedzamā attālumā atradās dzelzceļa stacija un ceļš uz Rīgu un pat Latviešu biedrības nams.

     Kopā ar vecākiem te dzīvoja trīs jaunākās meitas – Valda, Valeska un Emīlija. Pārējie bērni bija nodibinājuši savas ģimenes un izklīduši kur kurais. Dēls Pēteris Krievijā, meita Zuzanna Lietuvā, labi,  ka meita Paula tepat Filozofu ielā 11, gandrīz līdzās.

Ēkas pirmajā stāvā iekārtota pasākumu telpa ar skatuvīti un izstāžu zāle. Otrajā stāvā teātra tēva memoriālais dzīvoklis ar četrām istabām – ēdamistaba ar Alunāna rakstāmgaldu, viesistaba un divas guļamistabas.

    Ādolfa Alunāna memoriālā māja ir vieta, kurā latviešu teātra tēvs dzīvojis divus pēdējos dzīves gadus no 1910.-1912.gadam, bet ģimene līdz 1926.gadam. Te atrodas viņa radošais mantojums un viņa ģimenes sadzīves priekšmeti. Pateicoties mazdēlam Ādolfam Švānbergam muzejā ir vairāk kā tūkstoš oriģinālpriekšmetu. Tas rada īpašu romantiku un saglabā izcilas personības radīto auru.

 

 

 Ādolfa Alunāna memoriālā muzeja ēka 1988.gads