Linas Bačianskaites personālizstāde “Ziedēšana” (2016)

Izstāde būs apskatāma no 12. līdz 27. novembrim.
Izstādes atklāšana 12. novembrī 15:00.

Lina Bačianskaite dzimusi 1974. gada 23. februārī Viļņā, Lietuvā. 1989. gadā beigusi Viļņas Justinasa Vienožinskisa vārdā nosaukto četrgadīgo tēlotājas mākslas skolu.

No 1989. līdz 1994. gadam strādājusi darbnīcā, kur ar rokām izgatavoja floristikas atklātnes.

1996. gadā ieguvusi bakalaura grādu Viļņas Mākslas akadēmijā specialitātē māksliniece keramiķe.

Organizējusi daudz autorizstāžu: zīmējumu personālizstādi, divas keramikas izstrādājumu ekspozīcijas, kā arī piedalījusies dažādos mākslas kopprojektos.

No 1999. gada līdz šim laikam vada Viļņas pamatskolas keramikas studiju.

Esmu pārliecināta, ka keramikas nodarbības labvēlīgi ietekmē jauniešu personības vispusīgu attīstību, kura izpaužas daiļradē, atvērtībā pret visu jauno, vērīgumā, daudzdimensiju domāšanā un pilnvērtīgā apkārtējās vides uztverē.

Dažādu cilvēku oriģinālo uzskatu par parastām lietām izpratne un neierobežota interpretācija, padara pasauli bagātāku un daudzveidīgāku daudzās nozīmēs. Lai sasniegtu šos mērķus, es izstrādāju savu unikālu metodoloģiju. Es visu laiku pilnveidoju savas zināšanas un prasmes: mācos psiholoģiju, estētiku, interesējos par jaunākajiem zinātniskajiem atklājumiem dažādos mūsdienu mākslas virzienos. Aktīvi nodarbojos ar radošo darbību: taisu keramikas izstrādājumus, tekstila aksesuārus sievietēm, izpildu dizaina darbus, zīmējot ar akrilu uz sienām, konsultēju dizaina jautājumos – kā izvēlēties kopējo krāsu gammu, mēbeles un mājas aksesuārus.

Bērnībā man patika lipināt mazas plastilīna lellītes un izgatavot tām neparastus plastilīna tērpus. Tā bija mana pirmā kaislība – apģērbi sievietēm. Es nevarēju nelipināt… Sapņos es redzēju arvien jaunus un jaunus tērpus un ar nepacietību gaidīju rītu, lai īstenotu savus izsapņotos tērpus realitātē.

Vēlāk, pusaudzes mājas un skolas rūpju virpulī, šī radošā uguntiņa nodzisa, un saviļņojošā apģērba radīšanas procesa sajūta atgriezās tikai pēc daudziem gadiem. Taču tā atgriezās kā daudz stiprāka, spilgtāka, nobriedušāka sajūta, atgriezās, lai kļūtu par manas dzīves daļu un piepildītu to ar dziļu jēgu.

Atgriezusies radošā kaislība prasīja jaunas zināšanas un prasmes. Vēlēšanās radīt tagad jau īstu, ne sīku plastilīna, apģērbu, aizveda mani uz Viļņas šūšanas tehnoloģiju skolu, kur es sekmīgi apguvu šuvējas, piegriezējas un modelētājas profesijas 2007. gadā, bet konstruktora – 2008. gadā.

Šobrīd esmu Viļņas Mākslas akadēmijas Apģērbu dizaina katedras maģistratūras otrā kursa studente. Veicu izpētes darbu par augu ziedu motīvu izmantošanu apģērbā.

Šajā izstādē jūsu uzmanībai tiek nodota neliela manu darbu daļa, kas saistīta ar šo tematiku. Vārds ZIEDĒŠANA tā plašākajā filozofiskajā nozīmē ietver sevī visu pašu skaistāko, kas pavada cilvēci gadsimtiem cauri. Ziedēšana – tā ir atklāta tīrība un ceļš. Tā ir harmonija, miers un daudzveidība. Augu ziedi kalpo kā nemirstīgs motīvs apģērbu vēsturē un nepārtraukti atjaunojoties, ceļo cauri gadsimtiem. Tas, ka laika plūdumam nav varas pār ziedu ornamentu, pamudināja mani dziļāk ieinteresēties par šo tēmu. Savā daiļradē es vēlos izteikt šo burvīgo skaistumu, kuru slēpj sevī ZIEDĒŠANA.

21.10.2016.