Jelgavas profesionālais teātris 1924-1953 (2017)

Izstādes atklāšana 23. martā 15:00.

Profesionālais teātris Jelgavā ar nosaukumu Jelgavas Latviešu teātris, vēlāk 30-tajos gados vienkārši Jelgavas teātris, Rīgā ar nosaukumu Jelgavas drāmas teātris no 1945.-1953. gadam.

1924. gada 23. augustā atklāja Jelgavas Latviešu teātra pirmo sezonu ar A. Brigaderes lugas „Ilga” iestudējumu Jāņa Kļavas režijā un Tiju Bangu titullomā.

Savai darbībai teātris īrēja telpas Jelgavas Latviešu biedrības ēkā katoļu ielā 11. Namā bija skatītāju zāle ar 810 sēdvietām un 30 stāvvietām, palīgtelpas un plaša skatuve.

Jelgavas teātra ienākumus veidoja : pabalsti, biedru maksas, ienākumi no izrādēm, izrīkojumiem un dejām. Teātris sezonā algoja 2 – 3 režisorus, 12-15 aktierus, dekoratoru, kostīmu mākslinieci, plastisko kustību konsultanti, diriģentu, 13 tehniskos darbiniekus un uz līguma apmēram 25 – 30 statistus, koristus un mūziķus.

Aktieru vidējā darba alga bija:
1925./26.g.sez. 100 – 240 lati
1930./31.g.sez. 140 – 300 lati

Teātra mākslinieciskais vadītājs un reizē arī galvenais režisors no 1924.-1930. gadam bija Jānis Kļava. Darbs nebija viegls: sezonā jāiestudē apmēram 12 izrādes, jānospēlē 15 – 20 lomas, līdztekus tam jādomā par dekorāciju, inventāra un tērpu iegādi, par aktieru ansambļa uzlabošanu, repertuāra izstrādāšanu. No 1930.-1936. gadam šo amatu ieņēma Jēkabs Zaķis, 1936. gadā viņu nomainīja Žanis Kopštāls.
J. Kļava, J. Zaķis, dekorators A. Spertāls un kostīmu māksliniece M. Spertāle – tas bija vērā ņemams spēks, kurā bija apvienota režisoru pieredze un jauno mākslinieku zināšanas mākslā un vēsturiskajos stilos.

Pateicoties Arvīda Spertāla zināšanām un talantam 1929. gadā teātris par saviem līdzekļiem uzbūvēja Latvijā pirmo grozāmo skatuves ripu, paplašināja skatuvi, veidojot to līdzīgu Dailes teātra skatuvei, pārkārtoja un papildināja apgaismošanas iekārtu, no Vācijas atveda projekcijas aparātus.

Teātris viens no pirmajiem pievērsās operešu un muzikālu izrāžu iestudējumiem. Pirmā bija I. Kalmana operete „Silva” ar E. Ezeriņu titullomā. Operešu uzvedumi J. Zaķa režijā un ar A. Spertāla dekorācijām bija krāšņi, guva atsaucību publikā un lieliski pildīja kasi.
1940. gada vasarā padomju okupācijas vara norīkoja Dailes teātra aktieri Ēvaldu Valteru uz Jelgavu pārorganizēt un vadīt Jelgavas teātri, kurā strādāja daudzi talantīgi un iemīļoti aktieri: Elza Barūne, Elvīra Līcīte, Elza Tauriņa, Ance Rozīte, Ēvalds, Mercs, Mārtiņš Vērdiņš, Jānis Ķikulis, Valfrīds Streips u.c.

Teātrī ilgus gadus (1924.-1940.) par direktoru strādāja ārsts Augusts Dargevics. Viņš savu brīvo laiku ziedoja palīdzēdams Jelgavas teātrim pilnveidot darbu, bija pazīstams arī kā teātra mecenāts.

Izstādē izmantoti Ādolfa Alunāna memoriālā muzeja un Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma priekšmeti.

21.03.2017.