Veltījums režisorei Lūcijai Ņefedovai 85 gadu jubilejā (2018)

Izstādi, kas veltīta režisorei Lūcijai Ņefedovai būs iespējams apskatīt no 1. līdz 28. martam Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā.

Lūcija Ņefedova ir dzimusi 1933. gadā Liepnā, Alūksnes rajonā, taču jau kopš divu gadu vecuma režisores dzīve bija saistīta ar Siguldu.

Režisore ar pateicību atceras savu Siguldas skolas literatūras skolotāju, kura, lai cik trūcīgi bija apstākļi, veda audzēkņus uz Rīgas teātriem, operu. “Par ko esmu mūžam pateicīga, mūs aizveda uz inscenējumu “Uguns un nakts”. Mūs, trūcīgos bērniņus, sabāza vilcienā un aizveda uz Rīgu. Es biju tādā sajūsmā, līdz asarām.”

23 gadu vecumā Lūcija Ņefedova devās uz Cēsīm, kur strādāja par Pionieru nama direktori. Te viņai bija arī savs dramatiskais pulciņš un vērienīgi iestudējumi, piemēram, “Lolitas brīnumputns”. Tajā laikā uz Cēsīm bija pārcēlies arī Operas mākslinieks Jānis Rozenbergs, kurš piekrita režisorei palīdzēt veidot šo izrādi. “Es tikko tik mācījos, bet viņš bija profesionālis, izrādei bija brīnišķīgas operas dekorācija”, teica režisore Lūcija Ņefedova.

1965. gada janvārī Lūcija Ņefedova pārņēma Ādolfa Alunāna Jelgavas Tautas teātra vadību, kur darbojas joprojām. Režisore atbrauca uz Jelgavu, būdama studente, un uzreiz uzņemties kolektīva vadību viņai bija grūti: “Atceros, kā todien atbraucu uz Jelgavu un pāri gāzās tas drausmīgais “presings”, ko nekad vēl nebiju izjutusi. Aizgāju uz teātri, pēc tam mājās. Uz vienu nedēļu jutos tieši tā: man bail – kaut kam jānotiek, bail strādāt, bail kaut ko teikt… Jocīgi izklausās, bet, kādu rītu pamostoties, gluži vienkārši sacīju sev tā: “Nu, mīļā, izbeidz! Vai nu ej prom pavisam, vai pārstāj baidīties! Mākslā ar bailēm strādāt nevar: ja vienubrīd baidīšos no šā, citubrīd no tā, es taču neko nevarēšu radīt. Bailes pazemo un saēd. Lai ir, kā ir!” Un, lai cik komiski neliktos, kopš tā brīža tiešām vairs nebaidījos. Turpināju strādāt tā, kā, manuprāt, jāstrādā, un neviens mani kārt nudien netaisījās. Gluži otrādi – pat visādus nosaukumus un apbalvojumus deva.”

Darbojoties Jelgavas Ādolfa Alunāna teātrī, režisore Lūcija Ņefedova ir iestudējusi ap 150 izrādēm, īpašu uzmanību veltot latviešu dramaturģijai. Lūcija Ņefedova aicināja arī profesionālos aktierus, piemēram, Elzu Radziņu, kuri piedalījās vairākos iestudējumos.

Viens no spilgtākajiem režisores panākumiem ir Ādolfa Alunāna tradīciju turpināšana un pilnveidošana. Savas radošās darbības laikā režisore teātrī ir paveikusi daudz, kas nav palicis nepamanīts. 1983. gadā režisorei tika piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātās kultūras darbinieces goda nosaukums, 1998. gadā režisore saņēma Triju Zvaigžņu ordeni par nopelniem Latvijas labā, kā arī šajā gadā režisore saņēma Jelgavas pilsētas goda zīmi. 2004. gadā Lūcijai Ņefedovai tika piešķirta Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija par ilggadēju darbu un lielu ieguldījumu Republikas teātra mākslas attīstībā.

Sveicot režisori dzimšanas dienā, vēlam daudz radošu ideju un spēka tās realizēt!

01.03.2018.