Aktieris, režisors Roberts Jansons

Šodien dzimšanas diena aktierim, režisoram, skatuves mākslas pedagogam un tulkotājam Robertam Jansonam (1864-1899), kurš dzimis pirms 157 gadiem 21. martā Jelgavā.

Roberts Jansons pirmais latviešu valodā iztulkoja un iestudēja Šekspīra lugu – tas notika 1884. gadā Jelgavā. Izrādē “Venēcijas tirgotājs” spēlēja tolaik vēl skolniece, vēl viena šīmēneša jubilāre, Aspazija, kura raksta atmiņās:

“…par Robertu Jansonu, šo spilgto personību un apdāvināto skatuves mākslinieku, gribas sacīt kādu vārdu vairāk.
Roberts Jansons, Kārļa Jansona jaunākais brālis, dzimis Kurzemē, 21. martā 1864. gadā. Dažus gadus tas mācas Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā, bet to nebeidz. Viņa skatuves mākslinieka talants sāk jau tad spilgti izpausties, un 1880. gadā viņš vēl kā ģimnāzists piedalās Jelgavas Latv. biedrības aktieru diletantu pulciņā.

Bet 1884. g. 30. augustā, toreiz iecienītos latviešu brīvlaišanas svētkos, viņa vadībā pirmo reiz izrāda Šekspīra lugu „Venēcijas tirgotājs”. Aktieri — visi diletanti, skolnieki un skolnieces. To starpā biju ari es un tēloju […] Jesikas lomu.
Vēlāk Rob. Jansons ir daudz darbojies kā skatuves mākslinieks, pie latviešu un ari vācu
teātriem, gan še Latvijā, gan ari ārzemēs. Tēlojis viņš visvairāk varoņu lomas: gan Šillera („Laupītājos”), gan Šekspīra („Richards III”), gan citu rakstnieku lugās, ar sevišķiem panākumiem Hamletu un Narcisu.

Bet tā kā tā laika skatuves darbinieku materiālie apstākļi bija ļoti nabadzīgi, tad Jansons vēlāk saslimst ar diloni un 23. martā 1899. gadā bezlaikā, pārmērīgi agri, nobeidz savas dzīves gaitas.

Man ar Rob. Jansonu daudzas reizes ceļi ir gājuši pakopus. Tādi gadijumi bija, piem., „Venēcijas tirgotāja” izrādē 1884. gadā, bēgšana no vecāku mājām, sapņi par manu skatuves darbību sarunās ar Rodi Ebeliņu u. c.

Bez tam vēl Jansonu ģimene bija jelgavnieki, tāpat kā mēs pēc aiziešanas no laukiem.

Jansoniem bija pašiem sava neliela māja Jelgavā uz tā sauktā Rētiņa dambja.
Skolnieces laikos šad un tad tur tiku ari nogājusi, jo Jansonu māsa Tekla bija mana skolas biedre.

Vārdu sakot: abiem brāļiem Jansoniem, tiklab Kārlim Emīlam, kā Robertam manā jaunības laikā, kad veidojās mana gara pasaule, piekrīt ievērojama loma, ko es turu par savu pienākumu ar atzinību še atzīmēt.”

Aspazija “Mana dzīve un darbi”, 1939, 29.-30. lpp.

Foto: Antons Bilinskis, 1897. g., no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma, https://www.acadlib.lu.lv/pvp/0000000155.htm

21.03.2021.