Jelgavas teātrim 100 (2024)

Pirms simts gadiem šajā dienā, 1924. gada 23. augustā, Jelgavas Latviešu biedrības zālē notika Jelgavas Latviešu teātra oficiālā atklāšana. Skanēja himna “Dievs svētī Latviju”, tika teiktas runas un priekškars vērās Annas Brigaderes lugas “Ilga” iestudējuma pirmizrādei.

Jelgavas teātra nepelnīti īsais mūžs bija spilgts, spožām personībām un izteiksmīgiem iestudējumiem bagāts. Lai apmierinātu jelgavnieku kāri pēc teātra, trupai darba netrūka, sagatavojot arvien jaunus un jaunus iestudējumus.

Teātra gaistošā māksla atstāj aiz sevis atmiņas, nostāstus, bet, galvenais, mūsu kultūrvēsturē ierakstītos mākslinieku vārdus.

Izrāžu māksliniecisko ietērpu deva talantīgais Spertālu pāris – dekorators Arvīds Spertāls rada jaunus risinājumus, ļaujot teātrim ne tikai sekot jaunākajām tendencēm, bet būt to priekšgalā. Kostīmu māksliniece Marga Spertāle ietērpa aktierus gaumīgos tērpos pat laikos, kad trūka līdzekļu, radoši piemērojot pieejamos materiālus. Pēc Jelgavas teātra mākslinieku ceļš veda uz Nacionālo teātri, kurā viņi turpināja radīt augstvērtīgu ietvaru režisoru un aktieru darbam. Joprojām klīst leģenda par Margas Spertāles no priekškara darināto kostīmu Elzai Radziņai Žoržas Sandas lomā izrādē “Vasara Noānā”.

Vēl šodien pieminam Skatuves karalieni Elzu Radziņu. Jelgavas teātrī viņas talants spoži sāka mirdzēt teātra beigu posmā, bet aktrise prožektoru gaismas nepameta. Pavadījusi gadu Valmieras teātrī, pārējo skatuves mūžu Elza Radziņa aizvadīja Nacionālajā teātrī un pavārdu Skatuves karaliene iemantoja gan ar savu talantu, gan gara aristokrātismu. Mums ir laimējies, ka aktrises darbs iemūžināts kā izrāžu ierakstos, tā kino. Varam turpināt skatīties viņas spēlē filmās “Pūt, vējiņi!”, “Vella kalpi”, “Sprīdītis”, “Teātris” un daudzās citās.

Biedrības nama vietā Jelgavā stāv piemiņas akmens, no izrādēm saglabājušās fotogrāfijas, izrāžu izskatu ļauj iztēloties Margas Spertāles kostīmu lelles un Arvīda Spertāla dekorāciju maketi. Lielu darbu veicis teātra vēsturnieks Viktors Hausmanis, kura bērnības spilgtie iespaidi Jelgavas teātrī viņa mūžu saistīja ar šo jomu. Viktora Hausmaņa sarakstītajā grāmatā “Jelgavas teātris” varam ielūkoties teātra mūžā no tā rašanās līdz pat beigām.

Līdz ar Otrā pasaules kara smagajām sekām Jelgavā, kad tika nopostīts arī Jelgavas Latviešu biedrības nams, kurā teātris darbojās, teātris vēl dažus gadus turpināja darbību Rīgā, bet cik gan ilgi var pastāvēt teātris ārpus savas pilsētas!

Jelgavas teātra šodien vairs nav, bet jelgavnieki joprojām ir prasīgi un atvērti teātra skatītāji. Pēc 100 gadiem ir gana daudz, ko atcerēties, lai arī fiziski ir palicis ļoti maz. Lai teātra gars Jelgavā turpina dzīvot vēl ilgi!

23.08.2024.