Anekdotes no Zobgala kalendāriem

Ar teātra spēlēšanu 19. gadsimta beigās daudz nopelnīt nevarēja, tāpēc, lai iegūtu papildus iztiku, Alunāns sāka rakstīt “Zobgala kalendāru”, kurā bija dažādi joki, mīklas, karikatūras, dzeja, lugu fragmenti un dažādi noderīgi raksti. Aicinām arī Jūs iepazīties ar 19. gs beigu/ 20. gs. sākuma aktuālajiem jokiem.

Jaunā mode
Vīrs: Sieviņ, vai tu jau gatava?
Sieva: Tūliņ, vīriņ! Man tik vēl cimdi jāuzvelk!
Vīrs: Vai tie garie ar divdesmit pogām?
Sieva: Jā!
Vīrs: Tad man vēl diezgan laika veikala vēstules rakstīt!

Nevainīgi sadots
Barons: Ja šis sausums turpinājas, tad būs jāsprāgst visiem lopiem !
Zemniece: Lai dievs tik uztura Jūs, barona kungs!

Godīgs zēns
Tante: Še tev ābols Fricīti! – Nu, kas tev tagad jāsaka?
Fricītis: Lūdzu, vēl vienu ābolu, tante!

Muzikālisks cilvēks
A: Nu, kā jums vakar patika stīgu kvartets ?
B: Nekas, it brangi – bet žēl, ka bij tikai četri spēlētāji.

Arī iemesls
Aktieris: … Un kādēļ jūs nedodat man galveno lomu jaunajā lugā?
Teātra direktors: Tad jau es nezināšu, vai luga tiek izsvilpta vai jūs!

Neapdomīgi
Viesis: Ko, trīs rubļi par šo neģēlīgo gultu?! Un pie tam es visu nakti ķeru blaktis!
Saimniece: Tad vēl viens rublis par svecēm klāt.

Viegla peļņa
A: No kā tu tagad pārtiec, draugs?
B: No rakstīšanas.
A: Vai raksti kādiem laikrakstiem?
B: Nē. Rakstu katru mēnesi, divi līdz trīs reizes tēvam, lai man sūta naudu!