Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
Ādolfam Alunānam 175 (2023)
Pie Ādolfa Alunāna pieminekļa 7. oktobra vakarā bija gaiši – pēc viņa lugu iestudējumu izrādēm kā lomu spēlētāji, tā skatītāji tikās, lai kopā pieminētu Teātra tēvu.
Svinības sākās Jelgavas Kultūras namā ļoti atbilstoši – ar izrādēm. Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra veltījumā Teātra tēva 175 gadu jubilejā tika rādītas izrādes:
- “Pašu audzināts”, režisore Līga Martinenko,
- “Bagāta brūte”, Ozolnieku amatierteātris, režisore Dace Vilne,
- “Mūsu pokāls”, režisors Juris Bandenieks,
- Muzikāli sveicieni no dziesmu spēlēm, režisore Dace Vilne.
Pēc izrādēm visi, kas vēlējās pieminēt gaviļnieku teātra mīļotāju kompānijā, devās pie Ādolfa Alunāna pieminekļa.
Ādolfu Alunānu pieminam jau 175. gadadienā kopš viņa dzimšanas – gadi, kopš viņš tiek pieminēts, jau krietni pārsniedz viņa mūža ilgumu. Ādolfs Alunāns nodzīvoja savam laikam gana garu mūžu (nepilnus 64 gadus), turklāt viņa radošā darbība aptvēra lielu daļu viņa dzīves. Vārds Teātra tēvs liek domāt par nobriedušu vīru, bet Ādolfs Alunāns aizsāka latviešu teātri savu pieauguša cilvēka gaitu sākumā – pirmo latviešu oriģināllugu “Pašu audzināts” viņš sarakstīja jau 21 gada vecumā. Pēc visiem šiem gadiem izrāde joprojām tiek spēlēta un piedzīvo jaunas pirmizrādes.
Ir saglabājušās atmiņas un raksti par iestudējumiem, kuros spēlējis arī Ādolfs Alunāns. Starp tiem ir ziņas par viņa spēli kā kalpa puisim Ansim paša sarakstītajā lugā “Pašu audzināts”. Lai gan lugā dziesmas neparādās, rakstīts, ka viņš izpildījis kuplejas – tas parāda, ka luga nepalika stingri tās rakstītajos rāmjos, bet iestudējuma vajadzībām varēja arī mainīties. Ādolfa Alunāna spēja dot brīvību savām lugām to gaidāmajos iestudējumos redzama arī viņa piezīmēs lugās. Ir redzamas kā ierastās remarkas ar tēla aprakstu vai uznāciena virzienu, tā izvērstākas remarkas par telpas iekārtojumu, kā arī detalizēti komentāri par to, ko iespējams mainīt kā lugas tekstā, tā kādus rekvizītus izmantot un pat kur tos var meklēt. Uzmanība pret režisoriem, kas lugas kādreiz iestudēs ļauj secināt, ka līdz ar dramaturgu, aktieri un režisoru, Ādolfs Alunāns bija arī skolotājs. Rakstā “Kāds vārds par teāteri” varam saskatīt skatītāja audzināšanu un detalizētajās piezīmēs lugās – aktieru un režisoru audzināšanu.
Teātris latviešiem kļuvis par neatņemamu dzīves sastāvdaļu – ir izrādes, kuras kļuvušas par tradīciju sabiedrībai kopumā (piemēram, Rūdolfa Blaumaņa lugas “Skroderdienas Silmačos” skatīšanās Jāņos), ir citas, kurām lielāka nozīme kādā ģimenē vai grupā. Latvieši teātri skatās un arī spēlē, turklāt spēlēšana tiek uztverta nopietni – Jelgavā, Teātra tēva dzimtajā pilsētā un daudzviet citur, amatierteātros strādā profesionāli režisori. Izrāžu iestudēšana, lai arī tas notiek spēlētāju brīvajā laikā, tiek veikta atbildīgi. To var pielīdzināt Alunāna laikam – lai gan šodien zinām, kas teātris ir, tomēr tā spēlēšanas pamatprincipus, gluži kā teātra pirmssākumos, iemāca režisors.
Lai visiem gaišs un radošs Ādolfa Alunāna 175. jubilejas gads! Un lai, godinot gaviļnieku, teātri izdodas kā skatīties, tā spēlēt ar atvērtu sirdi!
11.10.2023.
